Mosties agri vai tomēr nē!!!

“Early to bed and early to rise, makes a man healthy, wealthy, and wise” – Benjamin Franklin

Jau vairāk nekā gadu mēģinu panākt vienu produktīvu lietu – mosties agri. Un šobrīd droši varu apgalvot, ka tas ir izdevies. Šobrīd ceļos 5:30 un darbā esmu ~7:15. Taču tas nenāca viegli, šāds ritms man ir tikai pēdējās pāris nedēļas. Sākumā tas bija murgs, jo augstskolas laikā biju pieradis mosties 15min pirms lekcijām, pēc tam arī, dažādos darbos strādājot, cēlos, labi ja 30 min pirms izbraukšanas uz darbu, gāju gulēt protams vēlu – pēc divpadsmitiem. Tas sevis pieradināšanas process bija dažāds, tad cēlos bez problēmām visu nedēļu, tad kādu mēnesi vienkārši cēlos kā sanāca (man nebija noteikts darba laiks), tad no rītiem pasportoju, tad atkal paslinkoju. Šeit gribēju apkopot, kāpēc es to daru un kāds no visa tā ir labums.

Pozitīvā puse, lai celtos agri:

• Iegūstu mierīgu un klusu laiku, pirms pamostas pārējie – ir lieliski vienam pašam pabūt ar savām domām un ja nav citas iespējas, tad rīts ir pareizā izvēle. Pārdomāt par to, kas dzīvē ir svarīgs un kādas ir tās lietas, ko vēlos sasniegt. Vislabākais to darīt no rītiem, kad prāts vēl nav piebāzts ar ikdienas sīkumiem un rutīnu.

William Blake dzejolis ‘Think in the morning, act in the noon, read in the evening, and sleep at night.’

• Rīta sporta nodarbība – man patīk no rītiem paskriet (ne katru rītu). Daudz patīkamāk ir skriet pa Rīgas ielām, kad nav cilvēku un ir maz mašīnas. Es jūtu spilgtu atšķirību, kad skrienu dienas vidū un, kad skrienu no rīta. No rītiem vienmēr ir svaigāks gaiss.
• Vēlreiz vēlos izcelt fiziskās aktivitātes ne tikai tāpēc, ka no rīta ir labāk, kā pēcpusdienā vai pusdienas laikā, bet tāpēc, ka rīta fiziskās nodarbes dod enerģiju visai dienai – un vakarā miegs ir daudz ciešāks. Tās dienas, kad no rīta esmu 20-25min paskrējis nevar salīdzināt ar dienām, kad paslinkoju. Katram tā būs sava nodarbe, man šobrīd patīk skriet, citiem tā varētu būt Joga, vingrošana, aerobika u.c., taču sajūtas ir lieliskas.
• Brokastis – man patīk kārtīgi paēst – mostoties agrāk, es spēju pagatavot sev kārtīgas brokastis. Plus vēl arī gatavoju brokastis savai sievai, kas sniedz prieku, jo pirmos rīta mirkļus varu savai otrai pusei padarīt patīkamākus.
• Dienas saplānošana – darbā ierodos aptuveni 2h pirms kāds cits, tas dod laiku vienatnē saplānot dienu un sarakstīt svarīgās darāmās lietas.
• Svarīgākais vispirms – mēģinu izdarīt pašas svarīgākās lietas no rīta, jo zinu, ka darba dienas laikā nāks klāt vēl un vēl visādi mazi pienākumi un lielajām lietām vienkārši nepietiks laika. Tajā brīdī, kad darbu sāk citi darbinieki es jau lielāko daļu savus galvenos pienākumus jau esmu padarījis un tā ir ļoti patīkama sajūta.

Ir vēl daudzas citas lietas, ko es no rītiem vēlētos padarīt un tās lietas ar laiku mainās. Citreiz no rītiem patīk palasīt grāmatu, citreiz pārbaudu un rīkojos ar e-pastu, citreiz mēģinu izdarīt pēc iespējas vairāk lietas no sava darāmo darbu saraksta, lai dienu veltītu citām aktivitātēm. Protams apzinos, ka dažas no šīm lietām ir mazāk vajadzīgas darīt tieši no rīta, taču tāpēc arī es esmu uz šīs pasaules, lai atrastu labāko risinājumu, un tas iespējams tikai pieļaujot kļūdas un mēģinot.

Taču ir vērts pieminēt arī pretēju viedokli:

“Early to rise and early to bed makes a male healthy and wealthy and dead” – James Thurber

Healthy, Wealthy, and DEAD – šajā rakstā ir garš apraksts par to kāpēc nav ieteicams celties agri. Vēlos uzsvērt, ka katrs mēs esam savādāki un nedrīkst apgalvot, ka agri rīti ir panākuma avots vai tieši pretēji – nejēdzība. Vieniem šīs papildus rīta stundas ir pozitīvs piedzīvojums, citiem turpretī sākas produktivitāte tad, kad visa ģimene ir aizgājusi gulēt. Mēs esam tik atšķirīgi. Es pamēģināju mosties agri un man iepatikās. Tas ir tāpat, kā fiziskās aktivitātes – pašam ir grūti saņemties aizbraukt uz trenažieru zāli vai vienkārši iziet paskriet – iedomājoties vien – mocīt sevi, papildus laiks ceļā, tā piepūle…, taču pēc tam sajūta ir vienkārši lieliska. Tāpat ir ar celšanos agri no rīta – sākumā liekas, ka tas ir nejēdzīgi, taču redzot cik daudz tiek padarīts līdz pulkstenis 10:00, rodas patīkams prieks par paveikto.

Noslēgumā vēlos pateikt, ka priekš manis mosties agri ir jau kā narkotikas, vairs nevaru bez tās. Zinu, ka pāris nedēļas ir par agru, lai runātu par ieradumu, taču šobrīd es jūtos lieliski un zinu, ka vieglāk ir celties 2-3 h vēlāk un paslinkot, taču šī brīža patīkamo sajūtu negribētu mainīt pret tām pāris stundām papildus miega.