Disciplīna tā ir brīvība

„Disciplinētam nozīmē būt brīvam” (Peter Clemens) – brīvam no pārlieku lielas apetītes, garastāvokļu maiņas un mirkļa emociju uzplūdiem. Nedisciplinētie viegli var atsaukties uz „mirkļa vājumu”, jo tā ir ikdiena. Ja vēlamies nomest svaru, un ejot garām veikalam tik un tā nopērkam saldējumu (šokolādi, bulciņu utt), tad visa vaina slēpjas tajā, ka nav pietiekami liela disciplīna. Šādus piemērus mēs varam atrast katru dienu ar kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšana, rupju vārdu lietošana, ‘deguna urbināšana’ u.t.t. Retais kurš ar prieku dara šīs lietas, taču retais kurš māk no tām tikt vaļā. No otras puses daudzi ir mēģinājuši izkopt kādu talantu (spēlēt klavieres, iemācīties gleznot), uzsākt kādu jaunu projektu (izremontēt virtuvi, uzrakstīt grāmatu), bet tiklīdz pazūd mirkļa entuziasms, viss apstājas, jo nav tālāks dzinulis. Visu šo varētu tālāk turpināt tikai tad, ja ir pareiza disciplīna.

Kā redzams disciplīna palīdz mums nedarīt lietas, kuras mēs nevēlamies un darīt lietas, ko mēs vēlamies. Izklausās vienkārši. Nebūtu slikti, ja mēs varētu darīt visas lietas, kas nepieciešamas ķermenim un prātam – regulāri sportot, pareizi ēst, lasīt grāmatas, apgūt jaunas prasmes, iet sabiedrībā, palielināt savu finansiālo bagātību, pilnveidot ģimeni utt. Mēs visi vēlamies šīs lietas, taču tikai daži spēj gūt labus rezultātus visās šajās lietās.

Disciplīna rodas bērnībā, kad mamma saka, ka to nedrīkst un to drīkst. „Pierunājot” bērnu iztīrīt istabu vai nomazgāt traukus, tiek trenēta disciplīna, kas noderēs jebkuram indivīdam turpmākajā dzīvē. Protams ir jāmāk pareizi disciplinēt savus bērnus, taču par to kā to izdarīt, tas jau ir cits stāsts. Vēl labi disciplīna tiek uzlabota armijā, skolā un augstskolā, taču pats svarīgākais ir pašam apzināties, kas ir disciplīna un kā jebkurā brīdī pareizi rīkoties.

Pašdisciplīna, manā izpratnē, ir nepārtraukta apzināšanās par lietām, ko mēs vēlamies darīt un ko mēs nevēlamies darīt. Ja ir tādi cilvēki, kam īpaši nav jāpiepūlas, lai sasniegtu savus sapņus, jo ir bijusi pareiza audzināšana, tad vairumam ir problēmas ar savu mērķu realizēšanu. Tāpēc pašdisciplīnai ir jābūt kā kontroles mehānismam, kas seko līdzi katrai darbībai un piefiksē vai tā darbība (bezdarbība) ir tikai kāda mirkļa jūtu uzplūdums vai arī šī darbība novedīs pie kāda iepriekš nosprausta mērķa.

Lai to paveiktu nepieciešams :

Nospraust mērķi – nepieciešams nospraust savus dzīves mērķus jeb misiju un uzdevumus, kas jāpaveic, lai šos mērķus sasniegtu. Zinot mūsu dzīves mērķus un misiju ir vieglāk izvēlēties ikdienas darāmās lietas. Jāpatur prātā, ka šī lieta patiesi ir arī jāvēlas. Nav vērts sarakstīt vēlmes – apgūt 3 jaunas valodas, iemācīties spēlēt ģitāru un tad sēdēt un gaidīt, ka tas viss notiksies. Nepieciešamas apzināties viss smagais darbs, kas būs jāiegulda.

Apzināšanās – realizējot iepriekš minētos mērķus mēs varam pieķert sevi darot lietas, kas kavē misijas realizāciju – izvairīšanās no svaru zāles, spēlītes, filmas u.c. Kā mēs varam realizēt savus mērķus, ja neesam nepārtrauktā apziņā par to esamību? Tāpēc nepieciešama nepārtraukta apzināšanās un piedomāt pie katras darbības, lai tā būtu darbība, kas noved pie mērķu realizācijas.

Saistību noteikšana - nepietiek ar mērķu nospraušanu, ir arī jāveic iekšēja saistību noteikšana. Nepieciešams tā īsti vēlēties šo mērķi realizēt. Jārēķinās ar smagu darbu un labuma gūšanu tikai pēc ilgāka laika perioda. Var mācīties jaunu valodu, taču īstais rezultāts var tikt pamanīts tikai pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Tāpēc jāapzinās šis periods un jāpadomā vai tiešām katrs vēlamies iet cauri šīm grūtībām, lai tiktu pie vēlamā rezultāta.

Padomi disciplīnas attīstīšanai

Sāciet ar mazumiņu. Sadaliet vēlamo mērķi (kāda ieraduma iznīdēšana vai projekta realizēšana) mazās daļās un sāciet pa vienam pildīt šīs mazās daļas. Ja vēlaties uzlabot savu fizisko stāvokli – sāciet kaut vai ar 30 min pastaigu vismaz 2x nedēļā. Tas ir maz, taču tas ir sākums un ķermenis daudz reiz labāk pieradīs pie šādām pārmaiņām. Tieši tādā pašā veidā var mēģināt atmest smēķēšanu – apzināt dienā izpīpēto cigarešu skaitu un katru nedēļu samazināt izpīpēto cigarešu skaitu par vienu cigareti dienā. Ar laiku šīs nodarbes kļūst par disciplinētu rīcību.

Prasiet palīdzību. Vienam pašam ir ļoti grūti sasniegt labākos rezultātus, tāpēc nebaidieties prasīt palīdzību no tuviem cilvēkiem – tie var būt laulātais draugs, brālis/māsa, vecāki, draugi, darba biedri u.c. Galvenais, lai šī persona(as) būtu tuvumā pietiekami ilgi, lai palīdzētu šo problēmu risināt. Ja tā ir smēķēšana, tad atbalsts jāmeklē visās frontēs – gan mājās pie ģimenes, gan darbā, gan draugu lokā. Galvenais izvēlēties cilvēku, kam var uzticēties.

Apsolieties kaut ko izdarīt ne tikai sev, bet arī citiem. Lielisks piemērs kā kaut ko sasniegt ir pirms tam izlielīties citiem, kas tas tiks izdarīts. Pēc tam vairs nav atkāpšanās ceļa. Paši sev dotos solījumus diezgan ātri varam aizmirst un piedot, taču ir kauns un nepatīkama sajūta, ja savi solījumi jālauž attiecībā pret citiem. Lielisks piemērs ir Signis Vāvere (blog.broka.lv), kurš „Devu solījumu trīs gados noskriet vismaz reizi maratonu“. Šādā veidā pašdisciplīnas pilnveidošanā tiek iesaistīti citi.