Kā to visu sakārtot un neko nepazaudēt?

Es katru dienu nosūtu 30-50 e-pastus – saņemu nedaudz vairāk, dažas dienas saņemu pat 100 e-pastus. Taču pašam man ir izveidojusies sistēma ar kuru +/- esmu apmierināts. Kāpēc +/-, jo esmu pārliecināts, ka vēl varu šo sistēmu uzlabot.

Lai tiktu skaidrībā, kā labāk sakārtotu savus saņemtos e-pastus, talkā nāca GTD sistēma. Pamatu pamats ir saprast, ko ar katru ienākošo e-pastu darīt. Lūk man ir tādas iespējas:

• dzēst - visas SPAM vēstules, kas tikušas cauri filtriem, visi “joku video”, visi tie e-pasti, kam nav nekādas īpašas nozīmes;
• rīkoties - atbildēt vai izdarīt 2 minūšu laikā. Ja tas prasa vairāk laika, tad jāliek “rīcības mapē”;
• “rīcības mape” – darbība (atbildēt, izdarīt) prasīs vairāk kā 2 minūtes;
• arhivēt - ielikt pareizajā mapē, lai vajadzības gadījumā ātri un vienkārši varētu atrast.

Grūti iedomāties vēl kādu rīcību.

Lai sekotu šīm rīcībām (dzēst, rīkoties tūlīt, rīkoties vēlāk, arhivēt), jābūt izveidotai sistēmai. Es personīgi izmantoju MS Outlook, taču tas varbūt jebkurš cits e-pasta pārlūks. To pašu var darīt arī ONLINE režīmā. Es izmantoju sekojošas mapes:

INBOX – visi e-pasti “iekrīt” šeit.
@Action – rīcības mape1 – šeit tiek salikti visi tie e-pasti, kur nepieciešama kāda rīcība, kas aizņem vairāk nekā 2 min.
@Reply – rīcības mape2 – šeit likt visus tos e-pastus, kur kaut kas jāizdara un jāatbild (aizņems vairāk nekā 2min).

Zem INBOX
Klients 1 – ja ir labs sadarbības partneris un bieži sanāk apskatīties par ko tika runāts pāris e-pastus atpakaļ, tad tādam klientam tiek izveidota atsevišķa mape,
Klients 2 …
Projekts 1 – dažādi projekti – zemes iegāde, kredīts, jauns darbs, pieņemt jaunu darbinieku utt.
Projekts 2 …
Bizness 1 – iespējams Jums ir vairāki biznesi – tos ieteicams sadalīt atsevišķās mapēs, zem kura katra atkal ir sava klienta, projekta u.c. mape.
Persona 1 – ja ir kāds cilvēks ar ko īpaši bieži sarakstāmies, tad ir vērts izveidot atsevišķu mapi (mamma, māsa, sieva).
Persona 2 …
x.store – visi pārējie e-pasti, kam nav savas mapes.

Praktiski tas nozīmē, ka Jūsu e-pasta Inboxā nevajadzētu atrasties nevienam e-pastam. Vieglāk būs izskaidrot ar reāliem piemēriem.

Jums atnāk e-pasts ar piedāvājumu palīdzēt kādām afrikānim no savas valsts konta izņemt 10 000 000 USD – dzēst!!!; labs draugs atsūta jautājumu par to, kur šodien ejam pusdienās – ātri atbildēt un likt attiecīgajā mapē (draugi, vai Draugs XXX), e-pasts no klienta par līguma sagatavošanu – ieliekam e-pastu @ACTION – ar domu izdarīt to vēlāk, ja tas prasīs vairāk nekā vienu dienu, tad atbildēt klientam un pateikt cik ilgā laikā līgums tiks sagatavots. utt

Tādā veidā es mēģinu sakārtot savu INBOX. Galvenais patīkamais moments visā šajā pasākumā ir iegūt stāvokli, kad INBOX mape ir tukša. Tad pārņem tāda patīkama sajūta par to, ka viss ir sakārtots. Tikai šeit jāsaprot – mape @ACTION un @REPLY katru dienu jāpārbauda!

Kāpēc vispār kaut ko apņemties? Daudzi ir sapratuši, ka jebkuram projektam, jebkuram darbam, lai tas tiktu veiksmīgi realizēts, ir jānosaka vēlamais iznākums – nav jēgas darīt darbu tikai darīšanas pēc, ir jābūt kaut kādam mērķim galā. Arhitekts, piemēram, kārtīgi visu māju izplāno, katru detaļu, katru sienu līdz pat milimetra precizitātei, pavadot neskaitāmas stundas pie projektēšanas darba. Rezultātā šī māja tiek uzbūvēta domās un tikai tad, kad tā ir gatava galvā, tā tiek realizēta dzīvē. Tieši tāpat ir ar dzīvi – no sākuma vēlamās lietas un notikumi ir “jāuzzīmē” galvā. Nav jēga “peldēt pa straumi” un pēc tam atskatīties uz dzīvi, kad nekas nav sasniegts – nepieciešams nospraust mērķus un mēģināt tos realizēt dzīvē!

MĒS NENOŽĒLOJAM, KO ESAM IZDARĪJUŠI, BET GAN TO KO NEESAM IZDARĪJUŠI!

Daudzi ir teikuši – “no janvāra atmetīšu smēķēšanu“, “pa brīvdienām vēl kārtīgi pieēdīšos, taču pēc tam sports un diēta” u.t.t. Arī pats esmu plānojis šādas tādas lietas apņemties.

Ko apņemties?

Grūti uzskaitīt visas lietas un jomas, kurās būtu jānosprauž kaut kādi mērķi, katrs pats zinās, kas kuram svarīgāks. Tālāk daži padomi nospraužot mērķus 2009 gadam (un ilgāk).

1. Tikt vaļā no nelaba ieraduma. Galvenais ieteikums – neorientēties uz pašu slikto ieradumu, bet aktivitāti, kas šo ieradumu aizstās. Piemēram, alkohola lietošana – dzeršana! Man personīgi muļķīgi izklausās – “nākamajā gadā nedzeršu”, vai “dzeršu mazāk“… Vai nav labāk “Vairāk laika pavadīšu kopā ar savu ģimeni un draugiem pie pilnas apziņas“. Šādā veidā orientējamies uz to, ko vēlamies darīt, nevis uz to ko nevēlamies!
2. Finanses. Iesaku izveidot plānu vai nospraust konkrētu summu, ko katrs vēlas nopelnīt 2009 gadā. Šai naudas summai jābūt tik lielai, lai katrs pats varētu noticēt, ka iegūs to. Es personīgi esmu nospraudis nopelnīt 3x vairāk nekā 2008 gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka es sev nepārmetīšu, ja nopelnīšu mazāk, taču, ja nopelnīšu vairāk, tad pārmetīšu sev par to, ka pats nenoticēju saviem spēkiem!
3. Veselība. Visi mēs vēlamies būt veselīgāki, ko tiešā mērā ietekmē sports, pareiza ēšana un higiēna. Tāpēc jānosprauž mērķi arī šajās jomās. Šogad man sanāca labs piemērs – piereģistrējos uz 21km distanci Riga Maratons, kaut gan pirms tam pat pus tik lielu distanci nebiju veicis skrienot, izdomāju pamēģināt. Rezultātā arī pa ziemu nācās patrenēties un noskrēju tos 21km ar ļoti labu rezultātu. Taču pēc šīm sacensībām skriešana no rītiem vairāk vai mazāk tika pamesta. Es to skaidroju ar to, ka nebija nosprausts nākamais mērķis. Tāpēc mans ieteikums ir nospraust mērķi – kaut ko taustāmu, kas sniegs kaut kādu rezultātu – “piedalīties XX sacīkstēs” “noskriet maratonu” utt. Ja nospraudīsiet “skriet 2x nedēļā pa 5km katrā reizē” – agrāk vai vēlāk tas apniks. Tādā garā arī iespējams ar citiem sporta veidiem – riteņbraukšana, basketbols, peldēšana utt.
4. Ģimene un draugi. Iesaku nospraust arī kādus mērķus šajā jomā (tikties ar draugiem 2x nedēļā kopējos pasākumos,  piedalīties ar draugiem Red Bull Flugtag; vairāk laika pavadīt ar ģimeni, utt.) Es esmu apņēmies sīkāk izpētīt veidus, kādos iespējams būt labākam tēvam savai dažus mēnešus vecajai meitiņai.

Domāju būtu grūti uzskaitīt visus veidus un jomas,  kurās mēs varam nospraust mērķi, šie ir tikai daži mani varianti. Tādā paša veidā iespējams nospraust mērķus profesionālajā jomā (darbā, karjerā – jaunas prasmes), personīgajā attīstībā (jauna valoda, jauns sporta veids, iemācīties lēkt ar izpletni utt); materiālajos labumos (nopirkt mašīnu; uzcelt māju, izremontēt dzīvokli) utt.

Kā redzams disciplīna palīdz mums nedarīt lietas, kuras mēs nevēlamies un darīt lietas, ko mēs vēlamies. Izklausās vienkārši. Nebūtu slikti, ja mēs varētu darīt visas lietas, kas nepieciešamas ķermenim un prātam – regulāri sportot, pareizi ēst, lasīt grāmatas, apgūt jaunas prasmes, iet sabiedrībā, palielināt savu finansiālo bagātību, pilnveidot ģimeni utt. Mēs visi vēlamies šīs lietas, taču tikai daži spēj gūt labus rezultātus visās šajās lietās.

Disciplīna rodas bērnībā, kad mamma saka, ka to nedrīkst un to drīkst. „Pierunājot” bērnu iztīrīt istabu vai nomazgāt traukus, tiek trenēta disciplīna, kas noderēs jebkuram indivīdam turpmākajā dzīvē. Protams ir jāmāk pareizi disciplinēt savus bērnus, taču par to kā to izdarīt, tas jau ir cits stāsts. Vēl labi disciplīna tiek uzlabota armijā, skolā un augstskolā, taču pats svarīgākais ir pašam apzināties, kas ir disciplīna un kā jebkurā brīdī pareizi rīkoties.

Pašdisciplīna, manā izpratnē, ir nepārtraukta apzināšanās par lietām, ko mēs vēlamies darīt un ko mēs nevēlamies darīt. Ja ir tādi cilvēki, kam īpaši nav jāpiepūlas, lai sasniegtu savus sapņus, jo ir bijusi pareiza audzināšana, tad vairumam ir problēmas ar savu mērķu realizēšanu. Tāpēc pašdisciplīnai ir jābūt kā kontroles mehānismam, kas seko līdzi katrai darbībai un piefiksē vai tā darbība (bezdarbība) ir tikai kāda mirkļa jūtu uzplūdums vai arī šī darbība novedīs pie kāda iepriekš nosprausta mērķa.

Lai to paveiktu nepieciešams :

Nospraust mērķi – nepieciešams nospraust savus dzīves mērķus jeb misiju un uzdevumus, kas jāpaveic, lai šos mērķus sasniegtu. Zinot mūsu dzīves mērķus un misiju ir vieglāk izvēlēties ikdienas darāmās lietas. Jāpatur prātā, ka šī lieta patiesi ir arī jāvēlas. Nav vērts sarakstīt vēlmes – apgūt 3 jaunas valodas, iemācīties spēlēt ģitāru un tad sēdēt un gaidīt, ka tas viss notiksies. Nepieciešamas apzināties viss smagais darbs, kas būs jāiegulda.

Apzināšanās – realizējot iepriekš minētos mērķus mēs varam pieķert sevi darot lietas, kas kavē misijas realizāciju – izvairīšanās no svaru zāles, spēlītes, filmas u.c. Kā mēs varam realizēt savus mērķus, ja neesam nepārtrauktā apziņā par to esamību? Tāpēc nepieciešama nepārtraukta apzināšanās un piedomāt pie katras darbības, lai tā būtu darbība, kas noved pie mērķu realizācijas.

Saistību noteikšana - nepietiek ar mērķu nospraušanu, ir arī jāveic iekšēja saistību noteikšana. Nepieciešams tā īsti vēlēties šo mērķi realizēt. Jārēķinās ar smagu darbu un labuma gūšanu tikai pēc ilgāka laika perioda. Var mācīties jaunu valodu, taču īstais rezultāts var tikt pamanīts tikai pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Tāpēc jāapzinās šis periods un jāpadomā vai tiešām katrs vēlamies iet cauri šīm grūtībām, lai tiktu pie vēlamā rezultāta.

Padomi disciplīnas attīstīšanai

Sāciet ar mazumiņu. Sadaliet vēlamo mērķi (kāda ieraduma iznīdēšana vai projekta realizēšana) mazās daļās un sāciet pa vienam pildīt šīs mazās daļas. Ja vēlaties uzlabot savu fizisko stāvokli – sāciet kaut vai ar 30 min pastaigu vismaz 2x nedēļā. Tas ir maz, taču tas ir sākums un ķermenis daudz reiz labāk pieradīs pie šādām pārmaiņām. Tieši tādā pašā veidā var mēģināt atmest smēķēšanu – apzināt dienā izpīpēto cigarešu skaitu un katru nedēļu samazināt izpīpēto cigarešu skaitu par vienu cigareti dienā. Ar laiku šīs nodarbes kļūst par disciplinētu rīcību.

Prasiet palīdzību. Vienam pašam ir ļoti grūti sasniegt labākos rezultātus, tāpēc nebaidieties prasīt palīdzību no tuviem cilvēkiem – tie var būt laulātais draugs, brālis/māsa, vecāki, draugi, darba biedri u.c. Galvenais, lai šī persona(as) būtu tuvumā pietiekami ilgi, lai palīdzētu šo problēmu risināt. Ja tā ir smēķēšana, tad atbalsts jāmeklē visās frontēs – gan mājās pie ģimenes, gan darbā, gan draugu lokā. Galvenais izvēlēties cilvēku, kam var uzticēties.

Apsolieties kaut ko izdarīt ne tikai sev, bet arī citiem. Lielisks piemērs kā kaut ko sasniegt ir pirms tam izlielīties citiem, kas tas tiks izdarīts. Pēc tam vairs nav atkāpšanās ceļa. Paši sev dotos solījumus diezgan ātri varam aizmirst un piedot, taču ir kauns un nepatīkama sajūta, ja savi solījumi jālauž attiecībā pret citiem. Lielisks piemērs ir Signis Vāvere (blog.broka.lv), kurš „Devu solījumu trīs gados noskriet vismaz reizi maratonu“. Šādā veidā pašdisciplīnas pilnveidošanā tiek iesaistīti citi.

Tātad, iedalījums:

‘Normālie’ – (60 – 70%) – šis ir vairākums, kas ceļas no rīta ~ 8:00 un iet gulēt ~ 10:00. Šeit ietilpst visi tie, kas mostas (iet gulēt) +/- 2h no šī normālā laika.

‘Cīruļi’ – (15-20%) ceļas agrāk un iet gulēt agrāk vairāk nekā 2h pirms vidējā laika. Tas ir – ceļas agrāk nekā ~ 5:30.

‘Pūces’ – (15 – 20%) turpretī ceļas no rīta vēlāk un daudz vēlāk iet gulēt nekā personas no grupas ‘normālie’.

Kāpēc vispār šīs celšanās un gulēt iešanas stundas ir vērts zināt! Tas tāpēc, ka ja mēs zinām kurš tips mēs esam, mēs varam uzzināt, kad mums vislabāk padodas veikt kādus noteiktus darbus. Tātad mēs varam uzzināt, kas ir mūsu vislabākais produktivitātes laiks. Cīruļi noteikti būs visproduktīvākie no rītiem, tāpēc lielos darbus ieteicams uzreiz padarīt tieši līdz pusdienlaikam, jo pēc tam būs grūti kaut ko saņemties – enerģija dienas gaitā izsīks. Toties Pūces visu dienu var neko svarīgu nedarīt, un tikai vakarā sākt pildīt svarīgās darāmās lietas.

Patiesībā svarīgi nav tas cikos Jūs ceļaties, bet gan cik ilgi Jūs guļat. Ja cilvēks ceļas agri, protams, ka produktīvākās stundas būs no rīta, jo tad, visdrīzāk, viņš būs viens un nebūs blakus traucēkļi, kas iztraucētu kādu darba procesu. Tieši tāpat ir ar ‘Pūcēm’, ja ceļas vēli, tad vislabākā produktivitāte ir tad, kad visi jau guļ – vakarā (naktī), atkal svarīgais rādītājs ir šī palikšana vienam pašam, netraucētam strādāt un pildīt savas svarīgās lietas. Un tā kā līdz vēlai naktij tiek strādāts, tad protams – veselīgs miegs ~ 6-7h un mosties sanāk diezgan vēli.

Tālāk  nedaudz sīkāk tieši par Pūcēm, jo par Cīruļiem sanāca pieskarties aprakstot savu samērā agro mošanos.

Personas tips “Pūce”

Labumi strādājot pa naktīm:

• Miers un izolācija – manuprāt galvenais rādītājs. Ja dzīvojat pilsētā, pa nakti ir mazāk trokšņu, mazāk mašīnas, ja laukos nav čivināšanas un arī dzīvnieki guļ un pats galvenais – arī citi cilvēki guļ. Neviens pa telefonu nezvanīs un netraucēs visu var mierīgi apdomāt.

Ja mēs tiekam iztraucēti kaut kāda darba vidū, tad, lai atgrieztos pie darāmā darba paiet vairāk nekā 5min līdz esam atgriezušies pie tā paša domu gājiena.

• Nav jādara vairāk lietas vienlaicīgi (multitasking)  – darba laikā var gadīties, ka jāveic daudz dažādi darbi – telefona zvans, atbildēt uz e-pastiem, atskaites utt. Naktī ‘Pūces’ var izvēlēties darāmās lietas un darīt tās pēc kārtas, tādā veidā prāts orientējas tikai uz vienu problēmu un šī problēma tiek atrisināta ātrāk un labāk.
• Nepadarītā darba sajūta – ‘Pūcēm’ piemīt īpašība, kas neļauj viņiem aiziet gulēt, ja darbs nav padarīts līdz galam. Pretstatā ‘Cīruļi’ darbojas pēc principa „Rīts gudrāks par vakaru”. Tas arī ir galvenais dzenošais faktors, kāpēc ‘Pūces’ “cīnās” pa naktīm. Tikai tad, ja ir padarīta darba sajūta ‘Pūces’ var mierīgi doties pie miera.

Ir vērts saprast, ka mēs maināmies un mūsu tips var mainīties – vienā dzīves posmā mēs esam vairāk ‘Pūces’ virzienā pēc 10 gadiem jau nemanot varam kļūt par ‘Cīruļiem’. Šo procesu ietekmē, mācības, darba apstākļi, ģimene un bērni. Galvenais ir saprast, kas mēs esam un kad mums ir tas produktīvākais darba brīdis.

Lai arī vairums būs kategorijā ‘normālie’, arī šeit ir tendences uz vienu un otru pusi, kuras nepieciešams izmantot savā labā, lai vairotu savu produktivitāti un atrastu tās dienas stundas, kad varam pēc iespējas vairāk padarīt, pēc iespējas īsākā laikā!

“Early to bed and early to rise, makes a man healthy, wealthy, and wise” – Benjamin Franklin

Jau vairāk nekā gadu mēģinu panākt vienu produktīvu lietu – mosties agri. Un šobrīd droši varu apgalvot, ka tas ir izdevies. Šobrīd ceļos 5:30 un darbā esmu ~7:15. Taču tas nenāca viegli, šāds ritms man ir tikai pēdējās pāris nedēļas. Sākumā tas bija murgs, jo augstskolas laikā biju pieradis mosties 15min pirms lekcijām, pēc tam arī, dažādos darbos strādājot, cēlos, labi ja 30 min pirms izbraukšanas uz darbu, gāju gulēt protams vēlu – pēc divpadsmitiem. Tas sevis pieradināšanas process bija dažāds, tad cēlos bez problēmām visu nedēļu, tad kādu mēnesi vienkārši cēlos kā sanāca (man nebija noteikts darba laiks), tad no rītiem pasportoju, tad atkal paslinkoju. Šeit gribēju apkopot, kāpēc es to daru un kāds no visa tā ir labums.

Pozitīvā puse, lai celtos agri:

• Iegūstu mierīgu un klusu laiku, pirms pamostas pārējie – ir lieliski vienam pašam pabūt ar savām domām un ja nav citas iespējas, tad rīts ir pareizā izvēle. Pārdomāt par to, kas dzīvē ir svarīgs un kādas ir tās lietas, ko vēlos sasniegt. Vislabākais to darīt no rītiem, kad prāts vēl nav piebāzts ar ikdienas sīkumiem un rutīnu.

William Blake dzejolis ‘Think in the morning, act in the noon, read in the evening, and sleep at night.’

• Rīta sporta nodarbība – man patīk no rītiem paskriet (ne katru rītu). Daudz patīkamāk ir skriet pa Rīgas ielām, kad nav cilvēku un ir maz mašīnas. Es jūtu spilgtu atšķirību, kad skrienu dienas vidū un, kad skrienu no rīta. No rītiem vienmēr ir svaigāks gaiss.
• Vēlreiz vēlos izcelt fiziskās aktivitātes ne tikai tāpēc, ka no rīta ir labāk, kā pēcpusdienā vai pusdienas laikā, bet tāpēc, ka rīta fiziskās nodarbes dod enerģiju visai dienai – un vakarā miegs ir daudz ciešāks. Tās dienas, kad no rīta esmu 20-25min paskrējis nevar salīdzināt ar dienām, kad paslinkoju. Katram tā būs sava nodarbe, man šobrīd patīk skriet, citiem tā varētu būt Joga, vingrošana, aerobika u.c., taču sajūtas ir lieliskas.
• Brokastis – man patīk kārtīgi paēst – mostoties agrāk, es spēju pagatavot sev kārtīgas brokastis. Plus vēl arī gatavoju brokastis savai sievai, kas sniedz prieku, jo pirmos rīta mirkļus varu savai otrai pusei padarīt patīkamākus.
• Dienas saplānošana – darbā ierodos aptuveni 2h pirms kāds cits, tas dod laiku vienatnē saplānot dienu un sarakstīt svarīgās darāmās lietas.
• Svarīgākais vispirms – mēģinu izdarīt pašas svarīgākās lietas no rīta, jo zinu, ka darba dienas laikā nāks klāt vēl un vēl visādi mazi pienākumi un lielajām lietām vienkārši nepietiks laika. Tajā brīdī, kad darbu sāk citi darbinieki es jau lielāko daļu savus galvenos pienākumus jau esmu padarījis un tā ir ļoti patīkama sajūta.

Ir vēl daudzas citas lietas, ko es no rītiem vēlētos padarīt un tās lietas ar laiku mainās. Citreiz no rītiem patīk palasīt grāmatu, citreiz pārbaudu un rīkojos ar e-pastu, citreiz mēģinu izdarīt pēc iespējas vairāk lietas no sava darāmo darbu saraksta, lai dienu veltītu citām aktivitātēm. Protams apzinos, ka dažas no šīm lietām ir mazāk vajadzīgas darīt tieši no rīta, taču tāpēc arī es esmu uz šīs pasaules, lai atrastu labāko risinājumu, un tas iespējams tikai pieļaujot kļūdas un mēģinot.

Taču ir vērts pieminēt arī pretēju viedokli:

“Early to rise and early to bed makes a male healthy and wealthy and dead” – James Thurber

Healthy, Wealthy, and DEAD – šajā rakstā ir garš apraksts par to kāpēc nav ieteicams celties agri. Vēlos uzsvērt, ka katrs mēs esam savādāki un nedrīkst apgalvot, ka agri rīti ir panākuma avots vai tieši pretēji – nejēdzība. Vieniem šīs papildus rīta stundas ir pozitīvs piedzīvojums, citiem turpretī sākas produktivitāte tad, kad visa ģimene ir aizgājusi gulēt. Mēs esam tik atšķirīgi. Es pamēģināju mosties agri un man iepatikās. Tas ir tāpat, kā fiziskās aktivitātes – pašam ir grūti saņemties aizbraukt uz trenažieru zāli vai vienkārši iziet paskriet – iedomājoties vien – mocīt sevi, papildus laiks ceļā, tā piepūle…, taču pēc tam sajūta ir vienkārši lieliska. Tāpat ir ar celšanos agri no rīta – sākumā liekas, ka tas ir nejēdzīgi, taču redzot cik daudz tiek padarīts līdz pulkstenis 10:00, rodas patīkams prieks par paveikto.

Noslēgumā vēlos pateikt, ka priekš manis mosties agri ir jau kā narkotikas, vairs nevaru bez tās. Zinu, ka pāris nedēļas ir par agru, lai runātu par ieradumu, taču šobrīd es jūtos lieliski un zinu, ka vieglāk ir celties 2-3 h vēlāk un paslinkot, taču šī brīža patīkamo sajūtu negribētu mainīt pret tām pāris stundām papildus miega.

Pats ar šo pasākumu iepazinos laiku pa laikam palasot šādus tādus produktivitātes rakstus (blogos), kur katrā otrajā rakstā tika pieminēts šis GTD. Vienā brīdī saņēmos un arī papētīju dziļāk. Atradu autora mājas lapu (šeit), atradu pašu grāmatu pārdošanā, kā arī atradu kur var iegādāties pdf variantu (šeit). Tad arī uz karstām pēdām dabūju grāmatu PDF variantā, izdrukāju, ieskavoju un pāris dienās izlasīju. Teikšu vienu – viena no labākajām grāmatām, kas kaut ko manā dzīvē ir mainījusi (uz labo pusi, protams).

Grāmata ir par to, kā sakārtot savus visus darāmos darbus loģiskā sistēmā, lai neko nepalaistu garām. Grūti dažos vārdos izstāstīt visu sistēmu, tāpēc apstāstīšu ko es izdarīju, lai vismaz daļu no šīs sistēmas pielāgotu savai darba un privātajai dzīvei: iegādājos ~70 mapes, marķierus, pildspalvas, zīmuļus, dažādas līmlapiņas (Post-It) un piezīmju papīrus, utt., izveidoju dažādas formas MS Excel un principā pilnībā pārkārtoju visus savus darāmos darbu sarakstus.

Savācu visas iesāktās lietas, visus papīrus, visus materiālus, to ko nevarēju pacelt un aiznest un uzlikt uz sava galda, pierakstīju lapiņā (piem., nomainīt ziemas riepas), sarakstīju visas idejas, visus nākotnes sapņus, tā teikt visu, visu, kas man jādara. Tālāk veselu dienu no rīta līdz vakaram liku visu to  sarakstos un sistēmās balstoties uz grāmatā rakstīto. Kad tas process bija pabeigts man bija izveidojies garš darāmo lietu saraksts (Action list), pagarš iesākto projektu saraksts, garš nākotnes ideju saraksts (piem., iemācīties Itāļu valodu).

Pēc tam, kad viss tas darbs bija izdarīts (kopā vesela nedēļas nogale, strādājot no rīta līdz vakaram), jutos patiešām labi, jo visas manas darāmās lietas bija piefiksētas. Pirms tam nepārtraukti valdīja satraukums par to, ka kaut ko esmu aizmirsis izdarīt, kaut ko esmu palaidis garām, kādu atkal esmu pievīlis, jo neesmu izdarījis apsolīto,  toties šoreiz iestājās tāds kā miers – (grāmatā – a state of „mind like water”). Labi nedaudz pārspīlēju neesmu ne tuvu tam ko vēlos sasniegt un zinu, ka ir daudz ko vēl varu pilnveidot, taču atšķirība ir ievērojama.

Tad, lai ar šo arī nozlēdzas šis pirmais ieraksts. Nākotnē noteikti ievietošu dažādus padomus no šīs grāmatas un savu pieredzi. Ceru, ka vēl kāds Latvijā ir saskāries ar šo sistēmu, ko dēvē par GTD, domāju mums būtu par ko parunāt. Ja jā, droši – komentāros vai arī uz info [at] gudrumpods . lv